31 vājums, ko cilvēks var (un kam vajadzētu) uzlabot

‌Aeak ‌personas ‌ vājās puses‌ ir ‌pierasti vai personības aspekti, kurus sabiedrība uzskata par negatīviem. Bet mūsu vājību atzīšana ir spēka izpausme. Tas nozīmē, ka mēs strādājam pie sevis pazīšanas un esam gatavi sevi pilnveidot un pilnveidot.

Šī iemesla dēļ gan darba intervijās, gan visu veidu profilēšanā mūsu zināšanas par mūsu pašu vājībām ir būtiskas, jo tās palīdz intervētājiem dot patiesāku priekšstatu par to, kas mēs esam un kas mēs esam.

Lai jūs nedaudz labāk iepazītu sevi, mēs izveidojām šo sarakstu ar dažiem svarīgākajiem trūkumiem, kas jāuzlabo.

1. Patmīlība

Patmīlība nozīmē domāt par savu labumu pār kopējo labumu. Tas ir vājums, kas ietekmē personības attīstību un ir negatīvs darba vidē, kur parasti tiek prasīts veikt komandas uzdevumus.

Patmīlīgs cilvēks nedala savus resursus (naudu, zināšanas), kā arī nav gatavs palīdzēt vai saņemt palīdzību. Pirmie soļi, lai uzlabotu šo vājumu, var būt otra nozīmes atzīšana un sākt mazliet vairāk domāt par tuvāko vidi, pirms tiek veikts savtīgs akts.

2. Empātijas trūkums

Nespēja saprast, ko domā vai jūtas citi cilvēki, ir ļoti izplatīts vājums. Empātijas trūkumu lielā mērā ietekmē egoistiska domāšana, un tas ir šķērslis spēcīgu personisko un darba saišu veidošanai.

Nesimpātiskam cilvēkam nav spēju saprast citus, tāpēc tas ir vājums, kas nopietni ietekmē starppersonu attiecības. Centieni izprast otra situāciju, pat ja tas mūs neietekmē vai neuztrauc, ir veids, kā izkopt empātiju.

3. Kautrība

Kautrība ir bailes no sociālā sprieduma. Kaut arī kautrība bieži ir saistīta ar introversiju, patiesībā tā ir divas dažādas lietas. Introversija ir personības iezīme, savukārt kautrība ir personiska vājība.

Kautrība var liegt cilvēkam paust savas idejas vai attīstīt radošo potenciālu, baidoties, ka viņu negatīvi novērtēs, tāpēc tas ir vājums, kas var izraisīt sociālo izolāciju.

Pašcieņas izkopšana un pārliecības stiprināšana par mūsu ieguldījumu pasaulē ir veidi, kā tikt galā ar kautrību.

4. nedrošība

Nedrošība ir vājums, kas saistīts ar neuzticēšanos sev un citiem. Tā ir sajūta, ka esam neaizsargāti pret apstākļiem, tāpēc tā atņem mūsu lēmumu un rīcības spēku, ņemot vērā notiekošo.

Nedrošs cilvēks šaubīsies par visu, ko viņi saka un dara, nekad nebūs apmierināts ar rezultātiem un nervozi stāsies pretī izaicinājumiem. Uzticības veicināšana, atzīstot, ka esam gatavi dažādiem dzīves izaicinājumiem, var palīdzēt pārvarēt nedrošību.

5. Atkarība

Atkarību var izteikt kā nespēju autonomi pieņemt lēmumus un vadīt savu dzīvi. Bērnībā un pusaudža gados ir normāli būt atkarīgam no vecākiem, taču, sasniedzot pilngadību, ir sagaidāms, ka cilvēki var uzņemties atbildību par savu dzīvi.

Darba vidē apgādājamam darbiniekam būs vajadzīgs kāds, kurš viņam visu laiku pateiks, kas jādara, kas kavē komandas un paša darbinieka efektivitāti. Vienkārši veidi, kā uzlabot atkarību no darba, ir skaidri informēti par mūsu uzdevumiem un darām visu iespējamo, lai mēs būtu proaktīvi.

6. Lepnums

Lepnums ir pārākuma sajūta, kas neļauj cilvēkam spēt atpazīt savas kļūdas un redzēt citus kā līdzvērtīgus.

Uzņēmumā lielisks darbinieks vai vadītājs var būt šķērslis kopīgu mērķu sasniegšanai, jo viņi vienmēr centīsies uzspiest savu redzējumu un diskvalificēt savus kolēģus. Pazemības izkopšana un izpratne par to, ka pastāv arī citi viedokļi, var palīdzēt uzlabot šo vājumu.

7. Skaudība

Tas ir vājums, ko raksturo neapmierinātība, ko rada tas, ka citiem nav materiālajā ziņā (nauda, ​​darbs, stabilitāte) vai afektīvi (partneris, ģimene, veselīgas attiecības).

Skaudīgā persona parasti diskvalificē to, kas ir citiem, jo ​​tas ir viņu veids, kā atbrīvot diskomfortu, ko tā nerada. Izpratne par to, ka ir iespējams iegūt to, ko mēs vēlamies, ja mēs sastādām rīcības plānu un strādājam pie tā, ir veids, kā mūsu dzīvē atstāt mazāk vietas skaudībai.

8. Apātija

Apātija ir entuziasma trūkums. Tā ir cilvēku vājība, kuriem nav būtiska mērķa, tāpēc viņus nekas neinteresē, jo viņi uzskata, ka viņiem nav mērķu, kurus sasniegt.

Apātisks cilvēks var kavēt ģimenes, izglītības vai darba dinamiku, jo, iespējams, viņi nebūs ļoti līdzdalīgi vai arī viņiem nebūs vajadzīgās intereses, lai veiktu savus uzdevumus. Sākot interesēties par to, kas mums patiešām patīk, un uzdrīkstēšanās piedzīvot jaunas lietas var būt resursi, lai apietu ar apātiju.

9. Liekulība

Liekulība ir patiesu nodomu slēpšana. Liekulīgā persona var izpildīt darbību, pieprasot mērķi, lai gan patiesībā to dara ar citu motivāciju.

Apšaubīšana par mūsu patieso nodomu vērtību un to iespējamām sekām var palīdzēt mums atkāpties no liekulīgas rīcības.

10. Bezatbildība

Tas attiecas uz personīgo vājumu saskarties ar problēmu. Bezatbildīgajam subjektam nav gribas veikt kādu uzdevumu, taču viņš neuzņemas arī sekas, ko tas var radīt.

Bezatbildīgs darbinieks var kļūt par slogu kolēģiem un galu galā var radīt lielas problēmas viņa organizācijā, savukārt bezatbildīgs vecāks rada ģimenes nestabilitāti.

Atbildības uzņemšanās par mūsu rīcības sekām ir brieduma un personības evolūcijas pazīme.

11. Neuzticēšanās

Neuzticēšanās ir pārliecība, ka citi cilvēki mūs pievīla vai ka apstākļi nebūs labvēlīgi mērķa sasniegšanai.

Persona, kas neuzticas apkārtējiem, nenovērtē savas spējas. Tas var radīt nepieciešamību kontrolēt to, ko citi dara, radot diskomfortu vidē.

Mācīšanās ļauties savai kontrolei un pār citiem, paļaujoties, ka katrs cilvēks dara visu iespējamo, ir sākums, lai atgūtu pārliecību.

12. Individuālisms

Tendence izpildīt darbības tiek uzskatītas par pareizām, neņemot vērā citu viedokli.

Darba vidē individuālisms izpaužas, ja persona izpilda uzdevumus atbilstoši savam viedoklim, neņemot vērā pārējo komandu. Kad mēs atzīstam, ka esam daļa no komandas un ka arī citi cilvēki rēķinās, mēs speram pirmo soli, lai pārvarētu individuālismu.

13. Traucējumi

Traucējumi ir personīga vājība tiem, kuri nespēj pārvaldīt savus materiālos (piemēram, naudu) vai nemateriālos (piemēram, laika) resursus

Piemēram, tas, kurš nespēj uzturēt kārtību fiziskajās telpās vai nespēj sakārtot savas prioritātes un uzdevumus, ir nesakārtots cilvēks. Ikdienas prioritāšu noteikšana, nelielas telpas klasificēšana un organizēšana ir daži veidi, kā sākt ieviest kārtību mūsu dzīvē.

14. Manieru trūkums

Manieres ir uzvedības normas, kas izsaka tā izpildītāja izglītību un kultūru.

Labu izturēšanās trūkums ir personisks vājums, kas var ierobežot iespējas, jo tas sociāli izolē tos, kuriem nav iespējas uzvesties atbilstoši. Gatavība mācīties un praktizēt labas manieres var mūs saistīt ar daudzām iespējām.

15. Necieņa

Cieņas trūkums ir gribas trūkums ievērot noteikumus, tāpēc tā ir viena no negatīvajām iezīmēm, kas visvairāk apdraud sociālo līdzāspastāvēšanu.

Necieņu var izteikt kā uzmanības trūkumu pret citiem cilvēkiem, varas, vadītāju, kolēģu un institūciju ignorēšanu, iepriekšējo apņemšanos vai vienošanos ignorēšanu utt.

Kad saprotam, ka nedzīvojam izolēti un ka katrai videi ir savi noteikumi, mēs apzināmies, ka spējam izkopt cieņu.

16. Negodīgums

Negodīgums ir personisks vājums, kas saistīts ar negodīgumu. Negodīgais cilvēks nav spējīgs rīkoties caurspīdīgi, tāpēc, lai sasniegtu savus mērķus, viņš bieži izmanto melus un krāpšanos.

Apkaunots cilvēks var kļūt par nopietnu problēmu darba komandā vai uzņēmumā, it īpaši, ja veicamie uzdevumi ir saistīti ar naudas apstrādi.

Vienkāršs veids, kā sākt strādāt, lai pārvarētu šo vājumu, ir domāt par visām morālajām un pat juridiskajām sekām, ko tas mums var radīt.

17. Dusmas

Dusmas ir fiziska vardarbības izpausme. Dusmīgs cilvēks var kliegt, aizskart, necienīt un pat fiziski uzbrukt citiem.

Dusmas ir viena no nopietnākajām personīgajām vājībām, kas pastāv, jo tā apdraud preču un cilvēku integritāti, kas būtiski maina sociālo līdzāspastāvēšanu.

Mierīguma izkopšana un profesionālas palīdzības meklēšana, ja mēs nespējam tikt galā ar dusmām, ir veidi, kā mēs varam aizsargāt savu un apkārtējo cilvēku integritāti.

18. Alkatība

Tas ir vājums, ko raksturo vēlme uzkrāt bagātību. Alkatīgais cilvēks ir spējīgs darīt jebko, lai iegūtu vairāk no tā, ko viņš vēlas uzkrāt, tāpēc savu mērķu sasniegšanai viņš varētu rīkoties negodīgi, necienīgi vai augstprātīgi.

Kad mēs saprotam, ka krājums bez koplietošanas rada tikai izolāciju un vientulību, mēs saprotam, ka varbūt nav nepieciešams visu uzkrāt.

19. Gļēvums

Gļēvums ir drosmes trūkums, lai tiktu galā ar dzīves izaicinājumiem. Arī gļēvs cilvēks ir nedrošs, jo šaubās par savām spējām atrisināt situāciju.

Gļēvs cilvēks var izvairīties no atbildības uzņemšanās un pat var vainot citus viņu kļūdās, baidoties saskarties ar realitāti. Ir normāli just bailes, taču mums jāsāk strādāt pie sevis, lai izvairītos no tā, ka izaicinājumi paralizē.

20. Nepacietība

Nepacietība ir vēlme kaut ko darīt vai atrisināt. Tas nozīmē, ka tas ir vājums, kas neļauj personai gaidīt nepieciešamo laiku uzdevuma atrisināšanai.

Nepacietīgs darbinieks var izjaukt darba tempu vai iejaukties kolēģu uzdevumos, lai sasniegtu savus mērķus, un tas ietekmē darba vidi.

Izpratne par to, ka visam ir savs laiks, un atteikšanās no kontroles nepieciešamības ir labs sākums nepacietības uzlabošanai.

21. Neveiklība

Nespēja veikt uzdevumu ir tā sauktā neveiklība. Šis spēju trūkums var būt prasmju trūkums (piemēram, spēja analizēt datus) vai pieredzes trūkums (sākt lietot jaunu programmatūru).

Neveikls cilvēks var neapzināti pieļaut nopietnu kļūdu, jo viņam trūkst vajadzīgo prasmju situācijas risināšanai.

Praktizējot to, kas mums ir neveikls, mēs varam ne tikai pārvarēt šo vājumu, bet tas var mūs pat novest līdz zināmai meistarības pakāpei, ja vien mēs esam pastāvīgi un disciplinēti.

22.Pesimisms

Pesimisms ir personīgs vājums tiem, kas spēj saskatīt tikai lietu negatīvo pusi. Arī pesimists ir neuzticīgs, jo viņš nespēj noticēt, ka situācijas var rasties vislabākajā iespējamajā veidā.

Sākt koncentrēties uz mazajiem pozitīvajiem jautājumiem ikdienas dzīvē ir viens no veidiem, kā apkarot pesimismu.

23. Neiecietība

Neiecietība ir cieņas trūkums pret dažādiem cilvēkiem, idejām, uzskatiem un pieredzi.

Darbavietā neiecietīga persona var būt šķērslis komandas darbam, turklāt viņa domāšana var radīt diskomfortu un nesaskaņas, ietekmējot sniegumu un rezultātus.

Izpratne par to, ka ir arī citi viedokļi, kas atšķiras no mūsu viedokļa, pat ja mēs tam nepiekrītam, ir pirmais solis, lai sāktu strādāt pie neiecietības.

24. kavēšanās

Persona, kas nezina, kā pārvaldīt savu laiku, sūta skaidru vēstījumu par apņemšanās trūkumu pret sevi un citiem.

Šo vājumu var pieļaut sociālajā vidē, taču darba vietā tam var būt nopietnas sekas darba ņēmējam, piemēram, atstādināšana un pat atlaišana.

Uzsākt darbu gribas attīstīšanā (agri celties, laicīgi piegādāt projektu) nozīmē, ka mēs sākam apņemties sevi.

25. Biedrības trūkums

Biedrības trūkums izpaužas kā egoisms, individuālisms vai empātijas trūkums pret citiem. Tas ir vājums, kas kavē komandas darbu, tāpēc tas ir šķērslis veselīgu sociālo vai darba saišu nodibināšanai.

Biedriskuma trūkums agri vai vēlu rada izolāciju, tāpēc tas nešķiet kā vājums, kuru vērts izkopt. Tā vietā atzīt apkārtējo vērtību un sākt veidot saiti kā komanda šķiet labāks veids, kā izveidot savienojumus.

26.Nelastība

Tas attiecas uz grūtībām pielāgoties izmaiņām. Tas ir vājums, kas var ietekmēt tās personas sniegumu, kurai tā ir, jo viņi var justies pārņemti ar nespēju pastāvīgi uzņemties izaicinājumus. Turklāt nelokāmais cilvēks neatzīst citus viedokļus, jo viņš nevēlas mainīt savu viedokli.

Atmest atteikšanos no neelastības var šķist grūti, taču, ja ir nodoms pilnveidoties, katrs solis ir svarīgs. Nelielu ikdienas izmaiņu pieņemšana un pārvaldīšana var būt vārti pakāpeniskai virzībai uz elastību.

27. Neziņa

Nezināšana ir zināšanu trūkums. Un, lai gan mēs visi nezinām daudzas lietas, nezināšanu par vājumu padara saistību trūkums ar zināšanām. Nezinošs cilvēks nav ieinteresēts kultivēt sevi kulturāli, viņš atbilst tam, ko viņš domā, ka zina, un nav gatavs sevi intelektuāli pilnveidot.

Mēs visi kaut ko ignorējam, mūs atšķir zinātkāre un apņemšanās mācīties. Iegūstot jaunas zināšanas vai prasmes, mēs ne tikai personīgi pilnveidojamies, bet arī uzlabojam savu vidi.

28. Pieredzes trūkums

Pieredzes trūkums ir vājums, kas var traucēt mūsu sociālajām un darba attiecībām. Kaut ko nepieredzējuši, mēs nezinām tā sekas. Tāpēc tas ir vājums, kuru parasti detalizēti pārbauda darba vietā.

Pieredzes trūkums tiek pārvarēts ar praksi. Šī iemesla dēļ mums jābūt atvērtiem iespējām, kas mums nāk un kas mums ir piemērotas, pamatojoties uz mūsu principiem un vērtībām.

29. Nekompetence

Vājums, kam var būt nopietnas sekas rezultātu sasniegšanā, ir neprasme, kas attiecas uz prasmju trūkumu uzdevuma veikšanai.

Neprasmi var izteikt kā vadības prasmju trūkumu, laika vai resursu pārvaldīšanas problēmas, vadības trūkumu utt.

Mēs kļūstam kompetenti, kad plānojam mācīties, praktizēt un pieļaut kļūdas, līdz esam apguvuši prasmes, kas mums jāmācās.

30. Atbilstība

Persona bez personīgiem vai profesionāliem mērķiem ir konformists. Atbilstība nozīmē izaicinājumu neesamību un pazīstamu un ērtu situāciju meklēšanu. Tāpēc tas ir vājums, kas kavē cilvēku neatņemamu attīstību.

Atbilstība var slēpt pārliecības trūkumu vai bailes no neveiksmes. Tāpēc pašcieņas izkopšana var būt katalizators jaunu iespēju meklēšanai, kas mums palīdz augt.

31. Slinkums

Slinkums ir vājums tiem, kas izrāda pilnīgu neinteresēšanos par kaut ko. Šī nevēlēšanās attur cilvēku no personīgo, akadēmisko vai profesionālo mērķu sasniegšanas.

Tāpēc tā ir negatīva īpašība, kas kopā ar atbilstību grauj individuālo un kolektīvo progresu. Jauno izaicinājumu izvirzīšana, meklējot to, kas aizdedzina mūsu radošo dzirksti, var būt veidi, kā sākt cīnīties ar slinkumu.

Skatīt arī:

• 30 personas stiprās un vājās puses
• 27 cilvēka stiprās puses
• 60 cilvēka īpašības un trūkumi
• 60 dzīves vērtīgo īpašību piemēri