Kas ir datorzinātne:
Informātika ir automātiska informācijas apstrāde. Kā tāds skaitļošana apzīmē teorētisko un praktisko zināšanu kopumu, kas saistītas ar zinātnes un tehnoloģijas jomu un kuras apvieno, lai nodrošinātu racionālu un automātisku informācijas apstrādi, izmantojot datorsistēmas vai datori.
Galvenie skaitļošanas uzdevumi ir informācijas glabāšana, apstrāde un pārsūtīšana.
Saskaņā ar Spānijas Karaliskās valodas akadēmijas datiem datorvārds spāņu valodā pāriet caur franču valodu informātisks, vārdu saraušanās informāciju, kas tulko "informāciju", un automātiska, ‘Automatic’, kaut arī tā izcelsme ir ierakstīta vācu valodā informatik.
Kā studiju disciplīna datorzinātne vai datorzinātne zinātniski pēta datoru fizikālās un teorētiskās robežas, to apstrādi, tīkla arhitektūru, informācijas glabāšanu, pat mākslīgo intelektu.
No otras puses, datortehnika izmanto datorzinātnes teoriju savās metodēs, paņēmienos, procesos, attīstībā un pielietošanā.
Tāpēc skaitļošana šodien ir vitāli svarīga zinātne, jo tai ir daudz lietojumu, lai atvieglotu datu apstrādi, uzglabāšanu un analīzi, kā arī saziņu.
Datorzinātne attiecas arī uz to, kas pieder datorzinātnei vai ir saistīts ar to: "Havjers ir datoru drošības eksperts". Paplašinot, tas tiek izmantots arī gan vīriešu, gan sieviešu izteiksmē, lai apzīmētu personu, kas strādā skaitļošanas jomā.
Skaitļošanas lietderība
Informācijas tehnoloģija ļauj mums ātri un efektīvi apstrādāt milzīgu datu apjomu, un tā ir galvenā sakaru tehnoloģiju un interneta attīstībā.
Tā lietderības pakāpe ir tāda, ka mūsdienās praktiski nav cilvēku darbības vai zināšanu disciplīnas, kas tās neizmanto.
Tāpat skaitļošanai ir divas svarīgas attīstības jomas, kas ir programmatūra (datorprogrammas) un aparatūra (datorsistēmas fiziskā daļa).
Programmatūras studiju joma ir visattīstītākā un plašākā datorzinātnēs, īpaši tāpēc, ka ir jāizveido programmas, kas katrā lietojuma jomā veic virkni specifisku uzdevumu, lai uzlabotu darba produktivitātes datu sistematizāciju, kvalitāti un optimizāciju.
Informātika ir sastopama biznesa, rūpniecības, tirdzniecības, izglītības jomās, kā arī medicīnā, transportā vai video spēlēs. Tās potenciāls šajā ziņā ir neierobežots.
Tāpat skaitļošanā ir datora drošības zona, kas aizsargā fizisko infrastruktūru un visu informāciju, kas ir paslēpta datorsistēmā, lai tā netiktu pārkāpta. Tas kļūst izšķirošs neizbēgamas datu un informācijas apmaiņas dēļ.
Skaitļošanas izcelsme
Datorzinātne parādījās senos laikos, izveidojot dažādas metodes matemātisko aprēķinu veikšanai. Tad nepārtraukti cilvēks ir nodevies jaunu metožu radīšanai, lai automatizētu darba procesus, uzlabotu produktivitāti un kvalitāti.
Citiem vārdiem sakot, skaitļošana sākās, veicot vienkāršu programmēšanu, kas vēlāk kļuva sarežģītāki uzdevumi, parādoties jaunām skaitļošanas funkcijām.
Tas noveda pie programmējamu mašīnu, piemēram, datoru, elektronisko ierīču, mobilo ierīču, izstrādes.
Šie datori datoriem ir ļoti noderīgi dažādās jomās, piemēram, medicīnā, robotikā, transportā, biznesa pārvaldībā un vadībā, rūpniecības procesos un daudzās citās jomās.
Informātika un skaitļošana
Informātika un skaitļošana ir zinātnes, kas veic gandrīz tādas pašas funkcijas, principā automātisku informācijas apstrādi.
Abas zinātnes sastāv no teorētiskiem un praktiskiem pamatiem, lai izpētītu, kāda ir tehnoloģiju pielietošana un kādas ir to sekas komunikatīvajos procesos.
Tāpat skaitļošana ietver arī izpratni par datu iegūšanu, to organizēšanu, analīzi, saziņu un pārsūtīšanu, lai izveidotu rīkus, kas veic cilvēkiem raksturīgus uzdevumus, bet ātrāk un ar nelielu kļūdu robežu.
Savukārt skaitļošana pēta arī tādas iekārtas kā datorus vai ierīces, caur kurām darbojas algoritmi un informācijas apstrādes datorsistēmas.
