Atkarībā no valodas zīmju lietošanas (vai nē) ir divi galvenie saziņas veidi:
- Verbāli
- Neverbāls
Turpmāk ir jaunas saziņas veidu klasifikācijas, pamatojoties uz dažādiem faktoriem:
- Pēc dalībnieku skaita.
- Pēc atbildes veida.
- Pēc maņu kanāla.
- Pēc sakaru līdzekļa veida.
- Saskaņā ar komunikācijas mērķi.
- Saskaņā ar tā darbības jomu.
- Atkarībā no datu pārraides veida.
Komunikācija ir ziņojumu ģenerēšanas, pārsūtīšanas un apmaiņas process starp sūtītāju (kurš ģenerē un pārraida ziņojumu) un saņēmēju (kurš interpretē minēto ziņojumu un atbild uz to). Tas ir sarežģīts process, tāpēc ir tik daudz klasifikāciju pēc vairākiem mainīgajiem, kā tie, kas minēti turpmāk.
Saskaņā ar valodas zīmju lietošanu
Valodas zīme ir vienība, kas sastāv no jēdziena vai nozīmes un runāta vai rakstīta vārda, ko sauc par apzīmētāju. Ja mēs redzam bālganu uzkrāšanos debesīs, mēs zinām, ka tas ir mākonis (tas nozīmē) un ka spāņu valodā to veido burti n, u, b un e (nozīmīgi).
Spēja lietot valodas zīmes ir raksturīga tikai cilvēkiem. Atkarībā no tā, vai tie ir vai nav mūsu saziņā, tas var būt divu veidu:
1 Verbālā komunikācija
Mutvārdu saziņa ir saziņas veids, kas prasa izmantot tādas valodas zīmes kā rakstītais vārds (pareizrakstība) vai runātais vārds (fonēmas), lai to varētu veikt.
Šis ir vissvarīgākais saziņas veids, jo tas prasa kognitīvo procesu (domāšanas) izpildi, un to var darīt tikai cilvēki.
Mutiskā saziņa savukārt tiek klasificēta divos veidos:
Mutiska saziņa: ietver runas izmantošanu. Tas prasa ne tikai fiziskas un kognitīvas spējas radīt un sazināties ar nozīmīgiem vārdiem, bet arī kopēju kodu. Šajā gadījumā kods ir valoda vai valoda, kas ir valodu grupai raksturīga valodu zīmju sistēma.
Mutiskas saziņas piemērs būtu saruna starp diviem cilvēkiem, kuri runā vienā un tajā pašā valodā.
Rakstiska saziņa: nepieciešams izmantot rakstisku kodu. Šajā gadījumā kods ir pareizrakstība vai zīmes, kuras mēs izmantojam, lai attēlotu vārdus. Šīm zīmēm jābūt daļai no kopējas sistēmas, ko sauc par alfabētu, kas savukārt ir virkne gramatisku noteikumu, kas regulē to lietošanu, piemēram, akcentēšanas likumi.
Rakstiskas saziņas piemērs būtu īsziņa, kas rakstīta spāņu valodā saņēmējam, kurš arī runā tajā pašā valodā.
Verbālajā saziņā ir ārkārtīgi svarīgi, lai sūtītājs un saņēmējs kopīgi lietotu mutisko (valodas) vai rakstisko (alfabēta) kodu, kurā tiek nosūtīts ziņojums. Pretējā gadījumā uztvērējs to nevar interpretēt vai atbildēt, kas nozīmē sakaru procesa neveiksmi.
2. Verbālā komunikācija
Tas ir jebkurš informācijas apmaiņas process, kurā nav nepieciešams lietot mutiskus vai rakstiskus vārdus. To iedala trīs veidos:
- Kinēziskā neverbālā komunikācija: attiecas uz ķermeņa valodas lietošanu. Piemēram, žesti un skatieni.
- Proksēmiska neverbālā komunikācija: tas ir saistīts ar attālumu starp vienu personu un otru, kas mainās atkarībā no apstākļiem un kultūras. Piemēram, Latīņamerikā ir normāli, ja cilvēki ir ļoti tuvu, bet anglosakšu valstīs to var interpretēt kā agresiju.
- Neverbālā paralingvistiskā komunikācija: attiecas uz skaņu izteiksmi bez vārdiem. Piemēram, eiforijas kliedziens, žāvāšanās, balss toņa izmaiņas utt.
Pēc dalībnieku skaita
Atkarībā no cilvēku skaita, kas piedalās ziņojumu apmaiņā, saziņa var būt:
3. Individuāla saziņa
Tas nozīmē, ka saziņa notiek no viena indivīda uz otru. Viens no viņiem nosūta ziņojumu (sūtītājs), bet otrs to saņem (saņēmējs). Galu galā šīs lomas var nomainīt, ja nepieciešams.
Piemēram, sarunā:
-Emiters: Sveiki, kā tev iet?
-Saņēmējs: Man viss ir kārtībā.
-Emiters: saki, kā tev iet?
-Uztvērējs: labāk nekā jebkad agrāk. Es dabūju jaunu darbu!
4. Kolektīvā komunikācija
Tas ir komunikācijas veids, kas rodas, ja ar ziņām apmainās vairāk nekā divi cilvēki.
Kolektīvās komunikācijas piemērs ir darba sanāksme, kurā visi dalībnieki apmainās ar idejām.
5. Intra-kolektīvā komunikācija
Tas ir tad, kad cilvēku grupa, kas sazinās, pieder tai pašai grupai.
Kolektīvās komunikācijas piemērs ir gadījums, kad studentu grupa sanāk kopā, lai pārrunātu grupas uzdevumu.
6. Starpkolektīvā komunikācija
Tā ir ziņojumu apmaiņa starp dažādām grupām.
Piemēram, uzņēmumā finanšu komanda tiekas ar personāla komandu, lai apspriestu noteiktus uzņēmuma lēmumus.
7. Masu komunikācija
Tas ir tad, kad viens emitents (kas var būt indivīds vai grupa, kas darbojas kā viens emitents) vēršas pie cilvēku grupas, kas darbojas kā saņēmēji.
Piemēram, koncertā izstaro solo dziedātājs vai grupa, un klausītāji ir uztvērēji.
Pēc atbildes veida
Ziņojumu apmaiņu komunikācijas procesā var veikt reāllaikā vai nē. Pamatojoties uz to, saziņa var būt:
8. Sinhronā komunikācija
Informācijas apmaiņa notiek reāllaikā, tas ir, nekavējoties.
Piemērs: videozvans, saruna.
9. Asinhronā komunikācija
Informācijas apmaiņa nenotiek reāllaikā. Tāpēc ziņojuma sūtītājam būs jāgaida kādu laiku, lai saņemtu atbildi, ja nepieciešams.
Piemēram, a e-pasts tas tiek nosūtīts nekavējoties, bet uz to ne vienmēr tiek atbildēts nekavējoties.
Pēc maņu kanāla
Atkarībā no tā, kādu izjūtu uztver informācija, kas nervu sistēmā nonāk stimula veidā, komunikācija var būt:
10. Pieskarieties saziņai
Tas ietver pieskāriena sajūtu, lai uztvertu apjomus un faktūras, kas sniedz informāciju uztvērējam.
Piemēram, Braila raksta lasīšanas un rakstīšanas metode, kas ļauj cilvēkiem ar redzes traucējumiem sazināties.
11 ožas saziņa
Komunikācija tiek veidota caur ožu.
Izplatīts piemērs ir tas, ka daudzas reizes mēs varam noteikt, vai pārtika ir sliktā stāvoklī, tikai pēc tās izdalītās smaržas.
12. Vizuālā komunikācija
Informācija tiek uztverta caur redzes sajūtu
Izplatīts piemērs ir tas, ka vairumā gadījumu cilvēkiem nav nepieciešama fotogrāfija, kas mums būtu aprakstīta, lai saprastu tās paziņoto vēstījumu.
13. Garšas saziņa
Informācija tiek uztverta caur garšas izjūtu.
Piemēram, kad mums ir dzēriens vai maltīte.
14 Dzirdes komunikācija
Informācija tiek uztverta ar dzirdes sajūtu.
Piemēram, mutiska saziņa un mūzika.
Pēc sakaru līdzekļa veida
Plašsaziņas līdzekļi ir instrumenti, kas ļauj nosūtīt ziņojumus masveida adresātu grupai. Atkarībā no informācijas nesēja, kuru izmanto ziņojuma kopīgošanai, saziņa var būt:
15. Digitālā komunikācija
Tas attiecas uz saziņas veidu, kas tiek izveidots, izmantojot kanālus, kas izmanto digitālās tehnoloģijas. Šajā gadījumā informācija tiek izplatīta, izmantojot internetu.
Piemēram, tīmekļa lapa, e-pasts, sociālie tīkli.
16. Televīzijas komunikācija
Šajā gadījumā kanāls vai instruments ziņu pārsūtīšanai ir televīzija. Tur sūtītājs (šajā gadījumā katra kanāla programmēšana) izdod ziņojumu, kuru uztvērējs (skatītājs) saņem caur ekrānu.
17. Radiosakari
Komunikācija tiek veidota caur radio, kas ir kanāls, caur kuru ziņa tiek pārraidīta. Šajā gadījumā raidītāju veido visas radiostacijas.
18. Saziņa pa tālruni
Tas ir komunikatīvais process, kas notiek pa tālruni.
Piemēram, zvans vai ziņa.
19. Kinematogrāfiskā komunikācija
Tas izmanto kinoteātri kā ziņojumu pārsūtīšanas līdzekli, kas savukārt ir iekļauts filmā, video vai audiovizuālajā materiālā, kuru vēlaties kopīgot ar uztvērēju.
Saskaņā ar komunikācijas mērķi
Ņemot vērā mērķi, kas jāsasniedz ar ziņas izplatīšanu, saziņa var būt:
20. Žurnālistikas komunikācija
Izmantojiet plašsaziņas līdzekļus, lai nosūtītu ziņojumus informatīviem nolūkiem.
Piemēram, televīzijas ziņu apraides vai vietējās ziņu vietnes.
21. Reklāmas komunikācija
Tas ir saziņas veids, ko izmanto, lai reklamētu produktu vai pakalpojumu, lai veicinātu tā pārdošanu.
Piemēram, kad YouTube videoklipā redzam sludinājumu ar atzītu zīmolu.
22. Izglītības komunikācija
Tā ir ziņojuma pārsūtīšana ar izglītības mērķi. Šajā gadījumā gals ir kaut ko iemācīt.
Visizplatītākais piemērs ir skolotājs, kurš māca klasi. YouTube apmācība, kurā paskaidrots, kā atrisināt konkrētu problēmu, ir arī izglītības komunikācijas veids.
23. Politiskā komunikācija
Tas ir komunikācijas veids, kura mērķis ir ietekmēt sabiedrības viedokli politiskā kontekstā.
Politiskās komunikācijas piemērs ir vēlēšanu kampaņās izmantotās stratēģijas. Tas var ietvert noteiktu krāsu izvēli drēbju skapī, iepriekš izstrādātas runas pārraidīšanu vai ikonisku attēlu radīšanu, piemēram, politiķis tur zīdaini vai skūpsta vecāku cilvēku uz pieres.
Šajā gadījumā mērķis ir pozitīvi ietekmēt vēlētājus.
24. Organizācijas komunikācija
Tas attiecas uz organizāciju pārvaldīto saziņu. Tiem var būt iekšējs mērķis, piemēram, komunikācija starp uzņēmumu un personālu, vai ārējs mērķis, piemēram, komunikācija starp uzņēmumu un tā patērētājiem, plašsaziņas līdzekļiem, tā piegādātājiem utt.
Organizatoriskajā komunikācijā ir vairākas kategorijas:
- 25. Divvirzienu komunikācija: komunikācija notiek starp cilvēku grupu organizācijā, un tiek sagaidīts, ka visi aktīvi piedalīsies. Piemēram, e-pasts, kurā tiek lūgta atbilde no visiem iesaistītajiem.
- 26. Vienvirziena komunikācija: komunikāciju pārvalda sūtītājs, un no uztvērēja nav gaidāma atbilde. Piemēram, nosūtot izbeigšanas vēstuli.
- 27. Uz augšu vērsta komunikācija: komunikācija tiek veikta no varas stāvokļa uz zemākām rindām. Piemēram, kad priekšnieks sasauc sapulci.
- 28. Saziņa uz leju: komunikāciju pārvalda uzņēmuma darbinieki, kuri savu vēstījumu virza priekšniekiem. Piemēram, aicinājums izveidot savienību ar uzņēmuma īpašniekiem.
- 29. Oficiāla saziņa: saziņas process ir pakļauts noteiktu noteikumu ievērošanai. Piemēram, e-pastos jāiekļauj sveiciens, uzņēmuma grafiskā identitāte, noteikta vārdu krājuma izmantošana utt.
- 30. Neformāla komunikācija: uz saziņu neattiecas nekādi īpaši noteikumi. Piemēram, e-pasta ziņojumi vai tiešie ziņojumi starp kolēģiem.
Pēc tā difūzijas
Kad sūtītājs un saņēmējs piedalās saziņas procesā, ne vienmēr ir nepieciešams vai vēlams, lai ziņa tiktu izplatīta jauniem uztvērējiem. Šajā gadījumā saziņa var būt:
31. Privāta saziņa
Starp sūtītāju un saņēmēju tiek uzturēts komunikatīvais process. Piemēram, tālruņa zvans starp diviem cilvēkiem.
32. Sabiedrības komunikācija
Ziņojuma pārsūtīšana var ietvert vai vajadzētu ietvert jaunus adresātus. Piemēram, valstij nozīmīgu ziņu izplatīšana.
Atkarībā no datu pārraides veida
Telekomunikāciju pasaulē ir vairāki datorsakaru veidi:
33. Datu komunikācija vienkāršs
Tas ir datora sakaru veids, kurā dati (ziņojums) tiek nosūtīti vienvirziena veidā. Tas ir, nav paredzams, ka būs atbilde vai atsauksmes pie uztvērēja. Kā piemēru var minēt televīziju vai radio, kas pārraida tikai ziņojumus, taču nav iespējams mijiedarboties ar šo saturu.
34. Datu komunikācija pusduplekss
Šajā gadījumā komunikācijas process notiek divvirzienu, ziņojumu apmaiņā starp sūtītāju un saņēmēju. Tomēr uztvērējam jāgaida, līdz dati tiek nosūtīti, lai varētu reaģēt, jo process nevar notikt vienlaicīgi.
Piemēram, lietojot rācija, sūtītājs nosūta savu ziņojumu un, lai turpinātu saziņu, jāgaida, kamēr saņēmējs to saņem.
35. Datu komunikācija duplekss
Tā ir datu pārraides sistēma, kurā tiek izmantotas divas vienkāršās sistēmas, kas ļauj saziņai būt divvirzienu un vienlaicīgai.
Dupleksās sistēmas piemērs ir videozvani.
36. Seriālā datu komunikācija
Sērijveida datu pārraidei nepieciešama informācijas sadrumstalošana mazākos gabalos, kas tiks nosūtīti pa vienam, līdz datu pakete būs pabeigta.
Šāda veida komunikācijas piemērs ir Morzes kods.
Jums var patikt arī:
- Komunikācija.
- Komunikācijas elementi.
- Vārdiska komunikācija.
- Neverbāla komunikācija.
- Mediji.
