Kāds ir Māršala plāns:
Māršala plāns ir populārs nosaukums, ar kuru Eiropas atveseļošanas programma (ERP), tas ir, Eiropas atveseļošanās programma, kas tika uzsākta pēc Otrā pasaules kara.
Māršala plāns bija a finanšu palīdzības sistēmu, ko Amerikas Savienotās Valstis piešķīrušas Eiropai Rietumu, kas orientēts uz ražošanas aparāta pārstrukturēšanu un ekonomikas stimulēšanu un dinamizēšanu pēc kara paredzētās saraušanās un krituma.
Tas ir nosaukts par Māršala plānu pēc tā ideologa Džordža Māršala, kurš pēc tam prezidenta Harija Trumena administrācijas laikā bija ASV sekretārs. Plāns iekļāvās tā sauktajā politikā Trūmana doktrīna, antikomunistu aicinājums.
Māršals paziņoja par plānu 1947. gada Parīzes konferencē, kuru komunistu bloks noraidīja kā imperiālistu iniciatīvu.
1948. gadā Eiropas Ekonomiskās sadarbības organizācija (OECE), lai izpildītu projektu. Līdz 1952. gadam finansiālais atbalsts tika piegādāts par aptuveni 13 miljardiem dolāru.
Māršala plāna mērķi
Eiropas ekonomikas atveseļošanās
Norādītais Māršala plāna mērķis bija Rietumeiropas ekonomikas atveseļošana, kas ne tikai nežēlīgi zaudēja miljoniem cilvēku, bet arī piedzīvoja 50% rūpnieciskā parka iznīcināšanu, kā arī lauksaimniecības produkcijas iznīcināšanu.
Ziemeļamerikas kapitālistiskās ekonomikas paplašināšana un nostiprināšana
Lai gan ASV bija piedalījusies karā, ģeogrāfiskais attālums bija labvēlīgs tās ekonomikas attīstībai, kuras process bija nepārtraukts, izņemot japāņu uzbrukumu Pērlhārboras jūras bāzei Havaju salās. Tādējādi konflikta beigās valsts bija ekonomiski konsolidējusies, taču tai vajadzēja paplašināt savus tirgus, lai turpinātu augt.
Māršala plānam bija divkāršs ekonomiskais ieguvums Amerikas Savienotajām Valstīm: pirmais kā Eiropas kreditors sastāvēja no procentu saņemšanas par parādu. Otrais bija nodrošināt vietu kā izejvielu un produktu eksportētājam Eiropā, kas bija iespējams tikai tad, ja Eiropa atkopsies.
Komunisma ierobežošana
Pēc Otrā pasaules kara beigām dažādi Eiropas valstu sektori sāka just līdzi komunistiskajam modelim.
Komunistu priekšpostenis rietumos būtu ietekmējis ziemeļamerikāņu komerciālās alianses Eiropā un Vidusjūrā, kas ir vārti uz Āfriku. Tāpēc amerikāņi izvēlējās stiprināt kapitālistisko ekonomiku un līdz ar to arī reģiona rietumu liberālās demokrātijas.
- Otrais pasaules karš.
- Otrā pasaules kara cēloņi un sekas.
- Komunisms.
Valstis, kuras saņēmušas Māršala plānu
Vairākas valstis saņēma Maršala plāna palīdzību. Daži no viņiem tieši nepiedalījās konfliktā, bet tos vienlīdz ietekmēja gan starptautiskie nolīgumi, kuriem bija nepieciešams atbalsts, gan ražošanas, izplatīšanas un tirdzniecības tīklu iznīcināšana.
Starp saņēmējvalstīm mēs varam minēt sekojošo: Rietumvācija, Austrija, Beļģija, Dānija, Francija, Grieķija, Īrija, Islande, Itālija, Luksemburga, Norvēģija, Nīderlande, Portugāle, Lielbritānija, Šveice, Zviedrija, Trieste un Turcija.
Spānija bija vienīgā valsts Rietumeiropā, kas nesaņēma finansiālu atbalstu no Māršala plāna. Tas bija saistīts ar faktu, ka Franko politika pēc Spānijas pilsoņu kara bija tendence uz autarkismu un protekcionismu. Tomēr ASV sniedza zināmu finansiālu atbalstu režīmam, garantējot komunisma ierobežošanu.
