Kas ir žurnālistikas žanri:
Žurnālistikas žanri ir teksti, kuros informācija vai viedokļi tiek adresēti atkarībā no autora mērķa. Tās izcelsme aizsākās 19. gadsimtā, kad tika noteikti noteikta preses ikdienas periodiskums.
Lai gan žurnālistikas žanri parādījās kā veids, kā sakārtot informāciju rakstiskajā presē, mūsdienās daudzi no šiem formātiem joprojām tiek izmantoti digitālajos ziņu medijos, dažos gadījumos apvienojumā ar vairākām stāstījuma iespējām, ko piedāvā tehnoloģija (video, infografika, audio, gif.webp utt.) .)
Žurnālistikas žanri tiek iedalīti trīs lielās grupās atkarībā no veiktās pieejas.
Informatīvi žurnālistikas žanri
Tas attiecas uz visiem žurnālistikas tekstiem, kas sniedz informāciju par konkrētiem faktiem un datiem, kas nozīmē objektīvu attieksmi no autora puses. Ziņas, ziņojums un objektīvā intervija pieder pie šīs klasifikācijas.
Jaunumi
Tas ir īss informatīvs teksts par notikumu, kas noticis nesen. Tās saturam jāatbild uz pamatjautājumiem, kas apkopoti 6 W izsaukumos, vai uz pamatjautājumiem, lai iegūtu pilnīgu stāstu:
Kas (Rinda): ziņu fakts.
PVO (Quien): tas, kurš izpildīja ziņu notikumu.
Kur (Kur): kur.
Kad (Kad): datuma stunda.
Kāpēc (Kāpēc): notikuma cēlonis vai iemesls.
Kā (Kā): kā pasākums tika veikts.
Šī informācija jāraksta atbilstoši apgrieztās piramīdas struktūrai, kurā visatbilstošākais ir norādīts teksta sākumā, savukārt mazāk interesantie dati ir ierakstīti beigās. Ziņai jābūt nosaukumam, ievadam un pamattekstam, kur 6 W.
Mērķa ziņojums
Tas ir teksts, kuru var sākt no ziņu notikuma, taču ar dziļāku pieeju, izpētot citas šķautnes, kas parāda notikuma sekas sabiedrībā. Varat arī atklāt tēmas, kas, lai arī nereaģē uz pašreizējo situāciju, tomēr ietekmē ikdienas dzīvi.
Rakstot ziņojumu, tiek iekļauti dati, skaitļi, liecinieku, iestāžu vai cilvēku, kas specializējušies uzrunājamajā jomā, liecības. Viņi var arī izmantot grafiskos resursus, piemēram, fotoattēlus vai infografikas.
Objektīva intervija
Tas ir paredzēts, lai uzzinātu ievērojamas personas viedokli kādā jomā. Lai to izdarītu, žurnālists vai intervētājs iepriekš izvirza jautājumu sarakstu ar secību vai kopīgu pavedienu, bet sarunas laikā var iekļaut jaunus jautājumus, ja tie palīdz noskaidrot jautājumu.
Objektīvajai intervijai ir nosaukums, ievadraksts, lai iepazīstinātu intervējamo (vārds, amats vai profesija, priekšmets, par kuru jāintervē) un pēc tam jautājumu un atbilžu transkripcija bez cita veida žurnālista iejaukšanās vai intervētājs.
Žurnālistikas viedokļu žanri
Šāda veida informatīvajos tekstos vai gabalos, kā norāda nosaukums, žurnālista, redaktora vai speciālista viedoklis dominē pār faktiem. Tas ir viedokļa paušana jautājumā, kas ir vai ir vērtīgs. To izmanto arī, lai paustu plašsaziņas līdzekļu vai tā redaktoru nostāju dažādos jautājumos.
Šajā žurnālistikas žanrā līdzās pastāv redakcionālais raksts, viedokļu raksts, viedokļa vēstule, kritiķis un sleja.
Redakcionāls
Tas ir regulāras publikācijas teksts (gandrīz visos gadījumos katru dienu), kurā plašsaziņas līdzekļi pauž viedokli par aktuālu notikumu, kas ietekmē sabiedrību.
Viedokļa raksts
Tas ir gabals, kurā autors pauž savu nostāju jautājumos, kas var būt vai var nebūt aktuāli. Šajā gadījumā autoram nav obligāti jābūt žurnālistam. Tas var būt ikviens, kas specializējies kādā priekšmetā vai kam ir noteikta nozīme akadēmiskajā, sociālajā, ekonomiskajā, intelektuālajā, kultūras utt.
Vēstule redaktoram
Tas ir formāts, ko plaši izmanto drukātajos laikrakstos, un tas ļauj lasītājiem paust savu viedokli par dažādiem jautājumiem, tostarp par sūdzībām vai atšķirībām ar rakstiem (ziņām vai ne), kas publicēti vidē, uz kuru viņi raksta.
Pārskatīšana
Tas ir vērtējums, ko uzrakstījis žurnālists vai profesionālis, kas specializējies mākslā un kultūrā. Visbiežāk tiek kritizēta izrādes, filmas, seriāli, grāmatas, mūzika, mākslas izstādes utt.
Kolonna
Tas ir atzinuma teksts, kuru regulāri publicē viens un tas pats autors. Parasti tam ir pievienota jūsu fotogrāfija.
Komikss vai vinjete
Tas ir autora viedokļa paušana humoristiskā veidā par aktuālu ziņu.
Interpretējoši žurnālistikas žanri
Šajā kategorijā ietilpst visi žurnālistikas žanri, kas vienlaikus ir informatīvi un ar viedokli, jo tie apraksta ziņu notikumu (vai ir rakstīti no viena) un ietver žurnālista vai redaktora personīgo vērtējumu.
Interpretējošais ziņojums, hronika un subjektīvā intervija ir šajā grupā.
Interpretējošs ziņojums
Tas ir formāts, ko plaši izmanto pētnieciskajā žurnālistikā, jo tas ļauj subjektam tuvoties pēc ilga datu vākšanas procesa. Interpretējošajā ziņojumā žurnālists atklāj savu viedokli par faktu, atbalstot teikto ar savāktajiem datiem.
Hronika
Tas ir detalizēts un sakārtots notikuma izklāsts. Tas ir rakstīts trešajā personā, un tajā žurnālists var iekļaut literārus elementus, kas bagātina viņa tekstu. Hronika var aplūkot vairākas tēmas, un tām nav obligāti jāatbild uz tūlītējiem ziņu notikumiem.
Subjektīvā intervija
Atšķirībā no objektīvās intervijas, kurā tiek atklāts intervējamā viedoklis par konkrētu interesi, subjektīvajā vai interpretējošajā intervijā interesējas arī intervējamā psiholoģiskās un personības iezīmes. Šī žanra mērķis ir radīt globālu redzējumu, kas ļauj ne tikai izpētīt intervējamā publisko aspektu, bet arī viņa privātajā sfērā. Personīgās anekdotes, motivācija, ģimenes dzīve utt.
Informācija
Informācijas teksts
Žurnālistikas piezīme
Jaunumi
Viedokļa raksts
Hronika
Reportāža
