Kas ir ironija:
Ironija tas ir veids, kā kaut ko norādīt, izsakot pretējo tam, kas domāts vai domāts. Vārds cēlies no grieķu valodas εἰρωνεία (eirōneía), kas nozīmē “disimulācija” vai “izlikta nezināšana”.
Ironija arī ir māksla kādu izsmiet, kaut ko nosodīt, kritizēt vai cenzēt, bet to nepārprotami vai tieši neizsakot, drīzāk liekot saprast.
Šajā ziņā ironija kaut ko vērtē, kad tā patiešām vēlas to devalvēt, vai, gluži pretēji, kaut ko devalvē, kad patiesībā cenšas paaugstināt savu vērtību.
Ironija turklāt ir noteikts balss tonis vai stāja caur kuru cenšas raksturot vai vairāk uzsvērt teiktā patieso nodomu.
Tādējādi ironija var būt verbāla, kad jūs sakāt kaut ko citu, nevis to, ko vēlaties domāt. Šajā ziņā to lieto arī kā Literāra figūra. Piemēram: "Es nekad neieietu klubā, kas mani uzņēma kā biedru" (Groucho Marx).
Var atsaukties arī uz ironiju situācijas, kurās notiekošais ir pretrunā ar domājamo vai sagaidāmo. Piemēram: aizdegas ugunsdzēsēju depo, tiek aplaupīts policijas iecirknis, cilvēks sakodis suni utt. Šāda veida paradoksālas situācijas sauc arī par dzīves ironijām.
Iekš rakstu valodaLai norādītu uz ironiju, varat izmantot iekavās ieslēgtu izsaukuma zīmi (!), Jautājuma zīmi (?), Pēdiņas, ar emocijzīmi utt.
Sokrātiska ironija
Kā ir zināma sokrātiskā ironija ironiska formula, ar kuru Sokrats savā dialektiskajā metodē atklāja dialogu ar sarunu biedru. Tas sastāvēja no sarunu biedra (studenta) izvirzīšanas virsū, uzskatot viņu par gudru cilvēku noteiktā jautājumā, lai pēc tam sāktu izmeklēšanas procesu, kas ved pie zināšanām. Tādējādi sokrātiskās ironijas mērķis bija likt sarunu biedram justies ērti, lai atklāti runātu par kādu tēmu. Piemērs varētu būt šāds: "Jūs, Oktavio, kurš esat gudrs cilvēks literatūrā, vai jūs varētu man paskaidrot, kas ir dzeja?"
Traģiska ironija
Teātrī par traģisku vai dramatisku ironiju sauc par paradoksālu situāciju, ar kuru varonis sastopas dramatiskajā darbībā, to nezinot, kas papildina darbu ar dramatisku intensitāti, savukārt skatītājs no savas puses apzinās situāciju, kurā varonis atrasts. . Traģiskas ironijas piemērs ir luga Karalis Edips, no Sofokla, kur galvenais varonis, Tēbu karalis Edips, atklāj, ka viņš ir iepriekšējā ķēniņa Laiusa slepkava un ka līdz ar to viņš apprecējies ar savu māti Džokasti.
Ironija un sarkasms
Ironija un sarkasms nav precīzi sinonīmi. The sarkasms Tas var būt rupjš, skaudrs vai aizvainojošs komentārs vai izsmiekls, vai arī ievainojošs vai ļaunprātīgs komentārs. The ironijaTā vietā tas nozīmē domāt pretējo teiktajam vai situāciju, kurā notiekošais izrādās paradoksāli pretējs gaidāmajam vai loģiskajam. Šajā ziņā sarkasms var būt ironijas veids.
Ironijas piemēri
Ironiski parasti ir konteksts, kas ļauj pareizi interpretēt to, ko vēlaties izteikt, pat ja tiek apgalvots pretējais. Piemēram:
- (Lietus): Bet cik skaista tā ir diena!
- (Ierašanās vēlu): Tu vienmēr esi tik precīza!
- (Neko nesadarboties): Apsēdies, nenogursti tik daudz palīdzēt.
- (Kad tiek teikts kaut kas ļoti acīmredzams): Ja jūs man to nepasakāt, es nezinu.
- (Atvaļinājumā, atpūšoties): Cik smaga dzīve!
- (Apēdis visu): Tu nebiji izsalcis!
