IKT (informācijas un komunikācijas tehnoloģijas) nozīme (kas tās ir, jēdziens un definīcija)

Kas ir IKT (informācijas un komunikācijas tehnoloģijas):

IKT ir tehnoloģiju kopums, kas pašlaik izstrādāts efektīvākai informācijai un komunikācijai, kas ir modificējuši gan piekļuves veidu zināšanām, gan cilvēku savstarpējās attiecības.

IKT ir saīsinājums no informācijas un komunikācijas tehnoloģijām.

IKT ir pārveidojuši parametrus informācijas iegūšanai, izmantojot sakaru tehnoloģijas (avīzes, radio un televīziju), izstrādājot internetu un jaunas tehnoloģiskas ierīces, piemēram, datoru, planšetdatoru un datoru. viedtālrunis, kā arī platformas un programmatūra pieejams.

IKT tiek atzītas par novatoriskiem produktiem, kur zinātne un inženierzinātnes sadarbojas, lai izstrādātu ierīces un sistēmas, kas risina ikdienas problēmas. Viņi sintezē tā saukto komunikācijas tehnoloģiju jeb TC (radio, prese un TV) elementus ar informācijas tehnoloģijām.

The informāciju šajā kontekstā atsaucas uz datu pārsūtīšanu novatoriskā veidā, kas ietver tekstus, attēlus un audio.

The komunikācija attiecas uz rīkiem, kas ļauj saņēmēja pareizi atšifrēt sūtītāja nosūtīto ziņojumu. Piemēram, lietotāju informācijas platformas.

Pastāv šaubas par akronīmu pareizu rakstīšanu, jo tie attiecas uz daudzskaitļa lietvārdu. Cilvēki ir saplēsti starp pareizrakstību TIC, IKT vai IKT. Lai norādītu daudzskaitli, vienkārši pievienojiet sievišķo rakstu "las". Piemēram: "IKT ir radikāli mainījuši izglītības jomu. "Tāpēc pareizi ir rakstīt IKT, tā kā mazie "s" parasti tiek uztverti kā anglicisms (TIC) un lielais "S" parasti tiek uztverts kā cits šī vārda saīsinājums, kas rada neskaidrības.

IKT raksturojums

  • Viņi iekļūst visās cilvēku zināšanu un sociālās dzīves jomās: mājās, izglītībā, izklaidēs un darbā.
  • Viņi pārveido zināšanu iegūšanas garīgos procesus;
  • Viņiem nav nozīmes, jo informācija tiek veidota no virtuālajiem tīkliem;
  • Tās ir tūlītējas vai tūlītējas, jo piekļuve informācijai un saziņai notiek reāllaikā neatkarīgi no fiziskā attāluma;
  • Tajā esošajai informācijai jābūt digitalizētai, neatkarīgi no tā, vai tā ir teksts, attēls vai audio;
  • Tie ir elastīgi, kas nozīmē, ka tos var pārstrukturēt atbilstoši nepieciešamajām izmaiņām;
  • Tos regulē savienojuma princips, tas ir, tas ļauj radīt jaunas saziņas iespējas, savienojot divas vai vairākas tehnoloģijas;
  • Tie ir interaktīvi, kas nozīmē lietotāja līdzdalību informācijas apstrādes procesā un pieejamo resursu pielāgošanu viņu vajadzībām.

IKT veidi

Runājot par IKT, tā var atsaukties uz dažādiem kritērijiem atkarībā no termina izmantošanas konteksta. Proti:

  1. Tīklošana. Tas attiecas gan uz radio un televīzijas tīkliem, gan uz fiksēto un mobilo telefonu tīkliem, kā arī joslas platumu.
  2. Termināli un aprīkojums. Tas aptver visu veidu ierīces, caur kurām darbojas informācijas un sakaru tīkli. Piemēram: datori, planšetdatori, mobilie tālruņi, audio un video ierīces, televizori, spēļu konsoles utt.
  3. Pakalpojumi. Atsaucas uz plašo pakalpojumu spektru, ko piedāvā, izmantojot iepriekš minētos resursus. Piemēram: e-pasta pakalpojumi, mākoņkrātuve, tālmācība, elektroniskā banka, tiešsaistes spēles, izklaides pakalpojumi, virtuālās kopienas un emuāri.

IKT darbavietā

IKT ir būtiska mūsdienu darba vides sastāvdaļa. Tie atvieglo sarežģītu datu bāzu glabāšanu vai nu vietējos serveros, vai mākoņpakalpojumos.

Tāpat IST ir būtiska tiešsaistes tirdzniecības, elektroniskās bankas, grāmatvedības, informācijas meklēšanas, krājumu kontroles, informatīvā materiāla, piemēram, teksta, audio un video, kā arī tūlītējas un efektīvas saziņas attīstībai.

Tas viss var pozitīvi ietekmēt darba produktivitāti un uzņēmējdarbības konkurētspēju, vienlaikus pārveidojot uzņēmējdarbības veidu.

Tomēr IKT var būt arī uzmanības novēršanas avoti, jo to arvien biežākā, izkliedētā un atkarību izraisošā izmantošana liek darbiniekiem izkliedēties no saviem uzdevumiem, palielinot aizmirstības un piespiedu kavēšanās līmeni.

IKT izglītībā

Pēdējos gados IKT ir bijusi galvenā loma jaunas izglītības politikas un projektu izstrādē, jo tās ir ietekmējušas piekļuvi zināšanām. Tās ir bijusi iespēja atvieglot piekļuvi izglītībai vai nu personīgi, vai attālināti, taču tajā pašā laikā tās izvirza izaicinājumu kopumu.

Šajā ziņā izglītībai ir izstrādāti interneta protokola pakalpojumi un platformas, kas ļāva pārdomāt mācību un mācīšanās modeļus. Starp tiem mēs varam nosaukt platformām e-mācīties. Atvērtā koda platformu piemēri galvenokārt ir Moodle, Chamilo, Claroline, ATutor vai Sakai. Starp reklāmām mēs varam pieminēt: Blackboard, Educativa, Saba, Almagesto un Neo LMS.

Šīs platformas izmanto tādus resursus kā interaktīvās tāfeles, virtuālās klases reāllaikā, diskusiju telpas, forumus, anketas, diagrammas, audiovizuālos resursus, digitalizētu bibliogrāfiju, tiešsaistes sadarbības dokumentus, portfeļus, izglītojošas spēles utt.

Arī sociālie tīkli, piemēram, WhatsApp vai Facebook, rīki, piemēram, emuāri un mākoņpakalpojumi, ir izglītības rīki, lai attīstītu zināšanas par interaktīviem un sadarbības principiem.

IKT priekšrocības

  • Tie atvieglo piekļuvi informācijai;
  • Tas atbalsta dažādu izglītības centru savienojumu ar tīklu, paplašinot kopienas jēdzienu;
  • Tas veicina jaunus domāšanas veidus;
  • Tas atbalsta zināšanu kopīgas veidošanas principu;
  • Tas ļauj lietotāju digitālo prasmi;
  • Izglītības jomā tie palīdz mazināt paaudžu plaisu starp studentiem un skolotājiem;
  • Tas ir izglītības un administratīvās vadības rīks, jo tas ļauj nekavējoties piekļūt datu bāzēm un statistikai, lai uzzinātu studentu akadēmisko rīcību.

IKT trūkumi

Kopumā IKT ir virkne trūkumu. Proti:

  • Informācija ir bagātīga, taču tā nav sakārtota, bet izkliedēta, kas var būt milzīgs;
  • IKT var būt uzmanības novēršanas avots, kas attālina tēmu no mērķa;
  • Ierīces un instrumenti kā platformas pastāvīgi mainās, kas nozīmē nepārtrauktu atjaunināšanu;
  • Palielina personas datu neaizsargātības risku.

Konkrētajā izglītības jomā šos trūkumus papildina šādi:

  • Joprojām pastāv liela nevienlīdzība tehnoloģiju pieejamībā tādu faktoru dēļ kā nabadzība vai valsts izglītības politikas trūkums.
  • Tās izmantošanas efektivitāte ir atkarīga no integrācijas skolas mācību programmā;
  • IKT izmantošanai ir nepieciešamas atbilstošas ​​telpas un aprīkojums;
  • Bez atbilstošas ​​sagatavošanās vai valsts, skolas un skolotāja labi strukturēta mācību plāna IKT var radīt dispersiju, nevis mācīšanos.
  • Iedarbības risks uz kiberhuligānisms ievērojami palielinās.

Jums palīdzēs attīstību vietā, daloties lapu ar draugiem

wave wave wave wave wave