Tas ir būtiski:
Kā lietvārdu (arī uzrakstītu saturiski) to sauc par vārdu klase, kas tiek izmantota būtņu, entītiju vai objektu apzīmēšanai.
Ieslēgts gramatika, lietvārdi ir tāda veida vārdi, kas raksturo dzimums (vīrišķais un sievišķais) un skaitlis (vienskaitlis un daudzskaitlis), kas veido lietvārdu frāzes un var darboties kā verbāls arguments vai kā nosaukuma papildinājums.
Savukārt lietvārds var arī uz kaut ko atsaukties kurai ir reāla un neatkarīga eksistence: "Indivīds ir materiāla realitāte" vai kaut kas cits kas ir svarīgi vai fundamentāli: "Demokrātijas patiesā vērtība ir tādu valdību veidošana, kuras leģitimizē vairākuma griba."
- Īpašības vārds.
- Apstākļa vārds.
- Vietniekvārds.
- Priekšnoteikums.
Lietvārdu veidi
Vīrišķais lietvārds
Vīrišķais lietvārds ir tas, kas parasti vienskaitļa veidā noved pie vārda beigām - morfēma -vai. Piemēram: automašīna, grāmata, krāsns utt. Tomēr ir izņēmumi: vīrišķie lietvārdi, kas beidzas ar alveolāru līdzskaņu (koks, dators, lavīna, rāmis utt.) Vaiuz, tāpat kā diena, karte, planēta. Viens veids, kā noteikt gramatisko dzimumu, ir pārbaudīt, vai pievienotais raksts ir vīrišķīgs (, , a, daži).
Sievišķais lietvārds
Sievišķajam lietvārdam savukārt raksturīga morfēmas novirzīšana līdz vārda vienskaitļa beigām uz. Tomēr daži vārdi, kas beidzas ar vai, piemēram, motocikls vai foto, tie var būt arī sievišķīgi.
Divdomīgs lietvārds
Viennozīmīgi lietvārdi ir tie, kurus var lietot gan vīrišķajos, gan sievišķajos, neriskējot mainīt to nozīmi. Piemēram: / internets, / jūra.
Propper lietvārds
Īpašvārds ir tāds, ko izmanto, lai identificētu katru indivīdu no pārējiem tās pašas klases. Tas var apzīmēt gan cilvēkus vai dzīvniekus, gan vienības vai lietas. Piemēram: Kamila, Čita, Atakama, Argentīna, Londona, Titāniks. To vienmēr raksta ar lielo sākumburtu.
Parasts lietvārds
Parastais lietvārds ir tāds, ko lieto, lai apzīmētu vienas klases būtnes vai lietas. Šajā ziņā tie ir sugas vārdi. Piemēram: suns, stikls, laiva.
Konkrēts lietvārds
Konkrēti lietvārdi ir tie, kas attiecas uz konkrētām lietām, reālu esamību, piemēram: galds, krēsls, mēbeles.
Abstrakts lietvārds
Kā abstrakts lietvārds ir zināms, kas attiecas uz jēdzieniem vai nemateriālām lietām, kuras neuztver ar jutekļiem, bet gan ar prātu. Piemēram: cerība, statuss, ticība.
Vienskaitļa lietvārds
Vienskaitļa lietvārds ir tāds, kas attiecas uz kaut ko unikālu vai apzīmēts tikai viens. Piemēram: mākonis, koks, firefly.
Daudzskaitļa lietvārds
Daudzskaitļa lietvārds ir tāds, kas attiecas uz kaut ko atšķirīgu vai tādu, par kuru ir vairāk nekā viens. Piemēram: mākoņi, koki, fireflies.
Kolektīvais lietvārds
Kolektīvais lietvārds morfoloģijas un sintakses ziņā darbojas kā vienskaitlis, bet attiecas uz būtņu, entītiju vai lietu grupu vai kopumu: cilvēkiem, ģimeni, komandu.
